Latvijas pārtikas pārstrādes nozare 2026. gadu sākusi spēcīgāk nekā daudzas citas apstrādes rūpniecības nozares. Ražošanas apjomi pieaug, piena pārstrāde turpina attīstīties, eksporta tirgi saglabā būtisku nozīmi, savukārt vairāki uzņēmumi investē jaunās ražošanas jaudās un tehnoloģijās.

Vienlaikus situācija nozarē nav viennozīmīga. Dzērienu ražošanas apjomi ir būtiski samazinājušies, izejvielu cenas saglabājas svārstīgas, bet uzņēmumi turpina saskarties ar darbaspēka izmaksu, enerģijas patēriņa, iepakojuma regulējuma un mazumtirdzniecības cenu radīto spiedienu.

Rezultātā priekšrocības arvien biežāk gūst nevis uzņēmumi ar lielāko ražošanas apjomu, bet gan ražotāji, kuri spēj strādāt efektīvi, elastīgi un veiksmīgi attīstīt eksportu.

Viena no nozīmīgākajām Latvijas rūpniecības nozarēm

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm. Saskaņā ar “Invest in Latvia” datiem tā veido aptuveni 18% no kopējās apstrādes rūpniecības produkcijas un nodarbina ap 22 000 cilvēku.

Pārtikas pārstrādes produktu eksporta vērtība 2023. gadā sasniedza 1,02 miljardus eiro jeb 5,4% no Latvijas kopējā eksporta. Nozīmīgākie noieta tirgi ir Lietuva, Vācija un Igaunija, taču Latvijā ražotā pārtika tiek eksportēta arī uz Skandināviju, Ziemeļameriku un Āziju.

Vairāk nekā puse Latvijā saražoto pārstrādāto augļu un dārzeņu, zivju un graudaugu produktu tiek eksportēta. Tas atspoguļo vienu no būtiskākajām vietējās pārtikas nozares iezīmēm – Latvijas iekšējais tirgus ir salīdzinoši neliels, tādēļ ilgtermiņa izaugsmei nepieciešama piekļuve kaimiņvalstu un citiem ārvalstu tirgiem.

Pārtikas ražošana aug straujāk nekā rūpniecība kopumā

Latvijas pārtikas ražotāji 2025. gadā uzrādīja būtisku ražošanas pieaugumu. Salīdzināmajās cenās pārtikas produktu ražošanas apjoms palielinājās par 8,6% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Pozitīvā tendence turpinājās arī 2026. gadā. Gada pirmajos četros mēnešos pārtikas produktu ražošanas apjoms bija par 5,4% lielāks nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā. Savukārt 2026. gada maijā pārtikas ražošana gada griezumā pieauga par 8,4%.

Tas liecina, ka nozares izaugsmi nevar skaidrot tikai ar augstākām pārdošanas cenām – palielinājušies arī faktiskie ražošanas apjomi.

Vienlaikus labākie rezultāti koncentrējas atsevišķās produktu grupās. Piena pārstrāde un vairākas uz eksportu orientētas pārtikas kategorijas attīstās ievērojami sekmīgāk nekā dzērienu ražošana, kuras apjoms 2026. gada pirmajos četros mēnešos saglabājās par vairāk nekā 30% zemāks nekā gadu iepriekš.

Tādējādi Latvijas pārtikas nozarē nav vērojams viens kopīgs attīstības cikls – dažādi apakšsegmenti pašlaik virzās atšķirīgos virzienos.

Piena pārstrāde kļūst par vienu no galvenajiem izaugsmes segmentiem

Piena pārstrāde pašlaik ir viena no spēcīgākajām Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem realizācijai paredzēto piena produktu ražošanas apjoms 2025. gadā pieauga par 9,6%. Pieaugums tika reģistrēts visās nozīmīgākajās produktu kategorijās:

• sviesta ražošana palielinājās par 15,7%;
• skābpiena produktu ražošana – par 13,8%;
• siera ražošana – par 12,9%;
• dzeramā piena ražošana – par 5,2%;
• saldā krējuma ražošana – par 0,5%.

Gada laikā Latvijas pārstrādes uzņēmumi iepirka 839 500 tonnu svaigpiena, kas ir nedaudz vairāk nekā 2024. gadā.

Šie rādītāji ļauj pozitīvi vērtēt siera, raudzēto piena produktu, specializētu piena sastāvdaļu un citu eksportspējīgu produktu attīstības perspektīvas.

Tomēr ražošanas pieaugumu pavadījis arī būtisks izmaksu kāpums. Vidējā svaigpiena iepirkuma cena 2025. gadā sasniedza 477,03 eiro par tonnu, kas ir par 17,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tādēļ lielāks ražošanas apjoms ne vienmēr nozīmē arī augstāku rentabilitāti. Izšķiroša nozīme joprojām ir ražošanas efektivitātei, izejvielu izmantošanas rādītājiem, enerģijas patēriņam, produktu portfelim un uzņēmumu spējai izmaksu pieaugumu iekļaut pārdošanas cenās.

Eksports saglabājas galvenais izaugsmes ceļš

Latvijas pārtikas ražotājiem būtisku priekšrocību nodrošina ģeogrāfiskais tuvums Lietuvai, Igaunijai, Vācijai un Ziemeļvalstu tirgiem. Daudziem uzņēmumiem pārējās Baltijas valstis faktiski darbojas kā paplašināts vietējais tirgus.

Tomēr konkurence šajos tirgos kļūst arvien prasīgāka. Latvijas ražotājiem jākonkurē ne tikai ar cenu, bet arī ar:

• nemainīgu produktu kvalitāti;
• pārtikas drošību un izsekojamību;
• iepakojuma kvalitāti;
• piegāžu precizitāti;
• spēju ražot privātajām preču zīmēm;
• ražošanas elastību;
• sertifikāciju un ilgtspējas rādītājiem.

Arvien lielāku nozīmi iegūst arī nišas tirgi. Piemēram, Latvijas pārtikas produktu eksports uz Japānu 2024. gadā sasniedza 6,8 miljonus eiro. Lai gan tas ir neliels apjoms salīdzinājumā ar tirdzniecību Eiropas Savienībā, tas apliecina augstas pievienotās vērtības piena produktu, konditorejas izstrādājumu, ogu, graudaugu produktu un citu Latvijai raksturīgu pārtikas produktu potenciālu.

Lielākajai daļai vidēja izmēra pārstrādes uzņēmumu arī turpmāk būtiska būs dalība starptautiskajās izstādēs, sadarbība ar izplatītājiem un spēja pielāgot produktus un iepakojumu konkrētu tirgu prasībām.

Investīciju fokuss pāriet no jaudas palielināšanas uz efektivitāti

Nākamais investīciju posms pārtikas rūpniecībā, visticamāk, atšķirsies no iepriekšējā.

Laikā, kad darbaspēka, izejvielu un enerģijas izmaksas bija zemākas, uzņēmumi varēja palielināt ražošanas apjomu, pieņemot darbā papildu darbiniekus vai ilgāk noslogojot esošās ražošanas līnijas. Pašreizējos apstākļos šāds modelis kļūst mazāk pievilcīgs.

Uzņēmumi arvien biežāk investē iekārtās un tehnoloģijās, kas ļauj palielināt viena darbinieka saražoto produkcijas apjomu un samazināt ražošanas zudumus. Galvenie investīciju virzieni ir:

• automatizēta produktu pārvietošana un iepakošana;
• precīzāka porciju veidošana un dozēšana;
• darbaspēku taupošas mazgāšanas un higiēnas sistēmas;
• digitāla ražošanas procesu uzraudzība;
• izsekojamības un kvalitātes kontroles sistēmas;
• siltuma atgūšana un enerģijas patēriņa samazināšana;
• ūdens un ķīmisko līdzekļu patēriņa optimizācija;
• elastīgas iekārtas vairāku produktu un iepakojuma formātu ražošanai.

Šādas investīcijas ir būtiskas ne tikai lielākajiem ražotājiem. Mazākiem pārstrādes uzņēmumiem automatizācija nereti ir vēl aktuālāka, jo tiem ir mazāks darbinieku skaits, biežāk jāmaina produktu veidi un jāstrādā ar īsākām ražošanas sērijām.

Mērķis vairs nav tikai saražot vairāk. Uzņēmumiem nepieciešams ražot vienmērīgāk, ar mazāku dīkstāvi, zemākiem zudumiem un zemāku pašizmaksu uz vienu produkcijas vienību.

Iepakojuma regulējums kļūst par praktisku ražošanas jautājumu

Pārtikas ražotājiem jāgatavojas arī izmaiņām, ko paredz Eiropas Savienības Regula par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Regula stājās spēkā 2025. gada februārī, un lielāko daļu tās prasību paredzēts piemērot no 2026. gada 12. augusta. Tā nosaka jaunus nosacījumus iepakojuma dizainam, pārstrādājamībai, materiālu sastāvam, atkārtotai izmantošanai un iepakojuma atkritumu samazināšanai.

Pārtikas ražotājiem šo prasību ieviešana var prasīt ciešāku sadarbību starp ražošanas, iepirkumu, kvalitātes, mārketinga un iekārtu piegādātāju komandām. Iepakojuma nomaiņa reti ir tikai dizaina jautājums. Atšķirīgi materiāli var ietekmēt:

• iepakojuma aizkausēšanas kvalitāti;
• produkta derīguma termiņu;
• ražošanas iekārtu iestatījumus;
• formēšanas temperatūru;
• līnijas darbības ātrumu;
• produkta aizsardzību;
• marķējumu;
• uzglabāšanu un transportēšanu.

Tādēļ uzņēmumiem, kuri plāno iegādāties jaunas iepakošanas iekārtas, jāņem vērā ne tikai pašreizējie iepakojuma risinājumi, bet arī nākotnes materiālu prasības un iekārtu spēja strādāt ar dažādiem formātiem.

Galvenie riski saglabājas būtiski, taču pārvaldāmi

Latvijas pārtikas nozares attīstības perspektīvas kopumā ir pozitīvas, tomēr izaugsmi var ierobežot vairāki faktori.

Izejvielu cenu svārstības

Piena, gaļas, zivju, graudu, ogu un citu lauksaimniecības izejvielu cenas joprojām būtiski ietekmē laikapstākļi, situācija starptautiskajos tirgos un reģionālā piegāžu pieejamība.

Darbaspēka pieejamība un algu pieaugums

Pārtikas ražošana joprojām daudzos posmos ir darbaspēka ietilpīga, īpaši produktu sagatavošanā, pārvietošanā, mazgāšanā, iepakošanā un kvalitātes kontrolē. Darba samaksas pieaugums vienlaikus palielina ekonomisko atdevi no mērķtiecīgām automatizācijas investīcijām.

Mazumtirgotāju un patērētāju cenu spiediens

Ražotāju izmaksas var pieaugt laikā, kad mazumtirgotāji un patērētāji nevēlas pieņemt turpmāku cenu kāpumu. Tas var samazināt peļņas maržas arī situācijā, kad uzņēmuma apgrozījums turpina augt.

Atšķirīga apakšnozaru attīstība

Dzērienu ražošanas kritums 2026. gada sākumā apliecina, ka vienas produktu kategorijas izaugsmi nevar automātiski attiecināt uz visu pārtikas nozari.

Regulējums un atbilstības prasības

Pieaug prasības iepakojuma, ilgtspējas, marķējuma un pārtikas drošības jomā. Lielākajiem ražotājiem parasti ir atsevišķas atbilstības un kvalitātes vadības komandas, savukārt mazākiem uzņēmumiem tās pašas prasības jāizpilda ar ierobežotākiem resursiem.

Nozares attīstības scenāriji līdz 2030. gadam

Ticamākais attīstības scenārijs paredz mērenu un stabilu izaugsmi, nevis vēl vienu inflācijas izraisītu strauju nominālā apgrozījuma kāpumu.

Balstoties uz vēsturiskajiem nozares datiem, kā arī 2025. gada un 2026. gada sākuma ražošanas tendencēm, Latvijas pārtikas pārstrādes nozares apgrozījums bāzes scenārijā līdz 2030. gadam varētu sasniegt aptuveni 3,5 miljardus eiro.

Tā nav oficiāla prognoze. Aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem:

• turpināsies piena un graudaugu produktu segmentu izaugsme;
• saglabāsies piekļuve Baltijas un citiem Eiropas eksporta tirgiem;
• uzņēmumi pakāpeniski investēs automatizācijā un energoefektivitātē;
• vietējais patēriņš pieaugs mēreni;
• nozari neskars būtisks izejvielu piegādes vai ģeopolitisks satricinājums.

Labvēlīgākā scenārijā nozares apgrozījums līdz 2030. gadam varētu pietuvoties 3,8 miljardiem eiro, ja straujāk attīstītos eksporta tirgu diversifikācija, augstas pievienotās vērtības produktu ražošana un jaunas ražošanas jaudas.

Savukārt nelabvēlīgākā scenārijā apgrozījums varētu sasniegt aptuveni 3,2 miljardus eiro. Šādu attīstību varētu veicināt ilgstošs izmaksu spiediens, nelabvēlīgi lauksaimniecības gadi, vājš patērētāju pieprasījums vai atliktas investīcijas rūpnieciskajās tehnoloģijās.

Nodarbināto skaits nozarē, visticamāk, nepieaugs tikpat strauji kā apgrozījums. Ticamāka ir stabila vai nedaudz sarūkoša nodarbinātība, vienlaikus palielinoties saražotās produkcijas apjomam uz vienu darbinieku.

Ko tas nozīmē Latvijas pārtikas ražotājiem

Nozares attīstības virziens ir samērā skaidrs.

Latvija arī turpmāk saglabās konkurētspējas priekšrocības piena produktu, graudu pārstrādes, zivju produkcijas, konditorejas izstrādājumu, ogu un atsevišķu tradicionālu vai augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanā. Tomēr panākumus tirgū arvien vairāk noteiks ne tikai pats produkts, bet arī uzņēmuma ražošanas un piegādes spējas.

Spēcīgākajās pozīcijās būs uzņēmumi, kuri spēs:

1. nodrošināt stabilas un uzticamas izejvielu piegādes;
2. uzturēt nemainīgu produktu kvalitāti;
3. efektīvi ražot arī salīdzinoši nelielās partijās;
4. pielāgot produktus un iepakojumu dažādiem tirgiem;
5. samazināt darbaspēka, enerģijas, ūdens un ražošanas zudumu izmaksas;
6. izpildīt mainīgās Eiropas Savienības regulējuma prasības;
7. veidot stabilas un ilgtermiņa eksporta partnerības.

Latvijas pārtikas pārstrādes nozare vairs tikai neatgūstas no pēdējo gadu satricinājumiem. Tā ieiet jaunā investīciju ciklā.

Šo ciklu mazāk raksturos vienkārša ražošanas jaudu palielināšana, bet vairāk – automatizācija, higiēna, izsekojamība, resursu efektivitāte un elastīgas ražošanas tehnoloģijas.

Iekārtu piegādātājiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un to sadarbības partneriem tas rada skaidru iespēju – palīdzēt Latvijas ražotājiem strādāt drošāk, efektīvāk un elastīgāk gan vietējam, gan eksporta tirgum.

---

Izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes, “Invest in Latvia”, Eiropas Komisijas un Latvijas pārtikas nozares uzņēmējdarbības pārskatu dati. Tekstā minētās 2026. un 2030. gada apgrozījuma aplēses ir analītiski aprēķini, nevis oficiālas prognozes.